Kādā vasaras dienā…

Vasaras karstākajā un ziedošākajā mēnesī bildēs iemūžināju kādas īpašas kāzas.
Tie bija divi enerģijas pilni jaunieši ar tik lielu prieka, laimes un mīlestības spīdumu acīs, ka uz brīdi arī mani pārņēma tās emocijas… nebeidzams dzīvesprieks.
Šiem abiem jauniešiem varēja skaidri redzēt, ka mīlestība ir īsta, nebija ne samākslotu skatu vai smaidu, viss bija tik īsts un patiess. Tajā brīdī viņi piepildīja mani ar enerģiju un es skrēju šurpu turpu, lai noķertu labākos kadrus. Fotosesijā viņi skrēja, lēca, smējās, skūpstījās, tajā visā bija tāda kaisle.
Viss notika pats no sevis – rokās sadošanās, skriešana, smiekli piepildīja visu apkārtni. Cilvēki gāja, garām atskatīdamies, jo sen nebija redzējuši tik patiesu un skaistu mīlestību.

Un tad nonācām pie baznīcas – varat tikai iztēloties: šaura, klusa, ēnaina ieliņa, pie baznīcas durvīm divi puiši spēlē akordeonu. Gar augsto baznīcas torni iespīd pāris saules stari, radīdami romantiku. Uz brīdi likās, ka esam aizceļojuši līdz Parīzei. Viņi lēni gāja ar riteņiem pie rokas, čalodami, un saules stari viegli mirguļoja līgavas kleitā.

Šis skats mani apbūra un galvā skanēja dziesma „Emeli Sande – Crazy in love” – nedaudz traka, enerģiska, jauneklīga…

img_0634